Pirms nedēļas mana kaimiņiene svinēja savu 90. dzimšanas dienu. Es nolēmu viņu iepriecināt – iegādājos nelielu tortīti un devos ciemos. Taču, kad pārkāpu viņas mājas slieksni, mani pārņēma savādas emocijas – es biju patiesi aizkustināta.
Stāstu, kas notika. 👇
Pirms nedēļas mana kaimiņiene svinēja savu 90. dzimšanas dienu. Lai gan mēs nebijām īpaši tuvas, tomēr zinājām viena otru pietiekami labi. Nereti apstājos pie viņas, lai pārmītu dažus vārdus vai vienkārši aprunātos par dzīvi.
Viņas inteliģence, cieņas pilnā attieksme un interesantie dzīvesstāsti vienmēr atstāja uz mani iespaidu. Vienā no mūsu ierastajām sarunām es nejauši uzzināju, ka tuvojas viņas 90. dzimšanas diena.
Viņa dzīvoja viena: vīrs jau sen kā bija aizsaulē, bet bērni izklīduši pa dažādām pilsētām. Kad sarunā uzpeldēja viņas jubileja, bija jūtams, ka tā tiks aizvadīta klusi, bez viesiem un svinībām.
Neskatoties uz to, es nolēmu viņu noteikti iepriecināt. Nolēmu aiznest nelielu kūciņu un vismaz uz brīdi uzlabot viņas omu. Gribēju ierasties vēlāk, lai dotu iespēju bērniem pavadīt dienu kopā ar viņu – tik reti viņi satikās.
Kad beidzot pārkāpu viņas mājas slieksni, skats, kas pavērās, mani mazliet pārsteidza.
Istabā valdīja kārtība un omulība, gaisā virmoja tikko ceptu pīrāgu smarža. Kaimiņiene bija saposusies un šķita, ka viņa gaida ciemiņus…
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā un uzzini, kas tieši notika un kā viss beidzās
